MŪSU PASAULES MANTOJUMI
Tā kā Ungārija tās pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi svešu varu spēles un ir smagi cietusi vairākos karos, ungāri pret saviem kultūras mantojumiem izturas ar ļoti īpašu aizgādību un rūpību.
UNESCO 125 valstu pasaules valstu mantojuma sarakstā ir 730 dažādi arhitektūras pieminekļi un apgabali, kuriem piemīt unikāla cilvēces kulturāla nozīme, un tādēļ tie ir UNESCO aizgādībā.
Šobrīd Ungārijā ir astoņi pasaules mantojumi:
• Donavas krasti Budapeštā, Pilskalns ar Vecpilsētu Budas pusē (1987) un Andrássy avēnija un tās apkārtne (2002)
• Hollókő ciems un tā apkārtne (1987)
• Alas Aggtelek karsta apkārtnē (1995)
• Benediktiešu abata klosteris Pannonhalma un tā apkārtne (1996)
• Pusztan (tukšais apvidus) Hortobágy nacionālajā parkā (1999)
• Seno kristiešu apbedījuma kambari Pécs (2000)
• Kultūras apgabals pie Fertő ezera (2001)
• Vīna apgabals Tokaj (2002)
PILSKALNS AR VECPILSĒTU BUDAS PUSĒ
ir visgleznainākais un mierīgākais apvidus Budapeštā, un tā vienīgā pilsētas daļa, kura sniedz priekšstatu par viduslaiku pilsētu.
Kalns, kas veido garu un šauru plakankalni, sastāv no divām daļām. Lielākajā daļā atradās pils, kas bija Ungārijas karaļu rezidence vairākus gadsimtus. Tagadējā pils ir visdominējošākais Pilskalna siluets. Šeit atrodas Nacionālā galerija, kur var apskatīt ungāru mākslas darbus, Pilsētas muzejs un Nacionālā bibliotēka.
Augstāk ziemeļu daļā atrodas pilsētiņa ar vijīgām ieliņām, kur gar malām slejas mazas, skaistas celtnes, restorāni, kafejnīcas un muzeji, taču pār tiem paceļas gotiskās Mattias baznīcas šaurās smailes. Baznīcas jumts laistās dažādās krāsās no granīta plāksnēm, kas veido ģeometrisku rakstu. Šajā baznīcā tika kronēti vairāki Ungārijas karaļi - arī ķeizars Frans Josef (1867) Franz Liszts Kronēšanas mesas toņu pavadībā.
Aiz baznīcas atrodas Budapeštas visvairāk fotografētais piemineklis – Zvejnieku bastions, kas ir veidots austrumu pasaku stilā ar torņiem, velvēm un terasēm.
Brīnišķīgais skats no augšas pār pilsētu apbur ikvienu – no šejienes var redzēt visu Peštu, Ūdenspilsētu Budapeštā un Donavas sudraboto lentu, kuru savij kopā deviņi skaisti tilti.
ANDRASSY AVENĒNIJA (Andrássy út)
ir pilsētas skaistākā avēnija, kas ir celta pēc Champs-Élysées parauga un pārdrošās idejas, kas radās 19. gadsimta beigās, rezultāts. Iespaidīgā liepu aleja kā zaļš tunelis sniedzas 2,5 kilometru garumā no iekšpilsētas līdz Pilsētas parkam (Városliget), un pateicoties savdabīgajai arhitektūrai, tajā virmo plaša un cēla atmosfēra.
Iesakām izbraukt ar šarmanto, veclaicīgo dzelteno vilcienu metro tunelī, Milēniuma līnija M1, kas brauc pa pazemi zem avēnijas. Vai arī, kāpēc gan nedoties pastaigā gar avēniju un neaplūkot Budapeštas pompozās ar mozaīkām, statujām, strūklakām, kolonnām un frīzēm izrotātās dzīvojamās mājas, kas ir celtas savdabīgā stilā ar harmoniskām proporcijām?
Šodien avēnija ir galvenā kultūras iela ar Operas namu, Mūzikas akadēmiju, Liszt piemiņas muzeju, austrumnieciski aziātiskajiem muzejiem un vairākiem teātriem pie avēnijas vai tās tuvumā.
Avēnija noslēdzas pie Varoņu laukuma (Hősök tere), aiz kura paveras viss Pilsētas parka zaļums. Varoņu laukums ir iespaidīga vieta, kur Tūkstošgades piemineklis un divi statuju veidotie ieloki stāsta par Ungārijas ilgo vēsturi.
HOLLÓKŐ CIEMS
Vēl joprojām pastāvošais muzeju ciems Hollókő atrodas Ungārijas ziemeļos, aptuveni 10 kilometrus no Budapeštas. To ieskauj un aizsargā kalni, kuri ir saglabājuši savu struktūru kopš 14. gadsimta. Ciema centrā atrodas 58 jaukas mājiņas un neliela, skaista baznīca ar baltu kaļķa apmetumu, kura nav mainījusi izskatu kopš laika, kad 1909. gadā pēc ugunsgrēka nodarītājiem postījumiem tā tika atjaunota.
Muzeji uz galvenās ielas stāsta par 19. gadsimtu: Pasta muzejā var apskatīt pastnieku apģērbus, austuvē ir senie darbarīki, bet izstādē par Nacionālo parku Bükk ir aplūkojama bagātīga minerālu, fosiliju un arheoloģisko atradumu kolekcija. Ciema muzejs sniedz ieskatu trīs paaudžu sadzīvē.
Dažu simtu metru augstumā virs ciema slienas viduslaiku romantiskās pilsdrupas un „Ķīļa akmens”, pateicoties kuram arī radies ciema nosaukums. No šejienes var pārredzēt apkārtējās ainavas, un tālumā ir saskatāmi Slovākijas augstie kalni. Ciemā var noīrēt arī vasaras mājas, lai baudītu atpūtu pie dabas.
KLOSTERIS PANNONHALMA
Vairāk kā tūkstoš gadus benediktiešu abata klosteris Pannonhalma ir atradies Szent-Márton kalnā. ”Vecākā ungāru māja”, kā to mēdz dēvēt, ir celtniecības mākslas nodokļu kambaris.
Klostera emblēmas bazilika ir no 13. gadsimta, un tā ir veidota gotikas stilā ar zvaigžņu jumu. Kapela ir no 1001. gada, un šeit var apskatīt tā saukto Porta Speciosa no sarkanā marmora ar lieliskiem renesanses laika kokgriezumiem un pazemes velvi baznīcas telpai ar vienīgo Ungārijā vēl saglabāto krusta eju. Klostera bibliotēkai pieder izmeklēta monētu un gleznu kolekcija, kā arī grāmatu kolekcija ar 360 000 sējumiem, no kuriem daļa ir Ungārijas valsts senākās rakstītās piemiņas lietas.
Pannonhalma gadiem ilga tradīcija ir uzkrāt un nodot zināšanas, un tā tiek piekopta arī 19. gadsimta sākuma ģimnāzijā.
ALU SISTĒMA AGGTELEK
Aggtelek nacionālais parks ar stalaktītu – stalagmītu alām Baradla atrodas Ziemeļungārijā pie Slovākijas robežas. 700-900 metru augstajā krasta apvidū atrodas Eiropas lielākās stalaktītu – stalagmītu alas – Baradla alas. Šajā troļļu pazemes pasaulē ir upītes un iespaidīgas zāles ar apbrīnojami lieliem dažādu formu stalaktītiem un stalagmītiem. Ungārijas alu daļa ir 17 km gara, un tās turpinās vēl 8 km Slovākijas teritorijā.
Šeit var doties gida vadītajās ekskursijās, kas sākas kādā no trim līdzās esošajām ieejām alās. Jósvafő un Vörös-tó aicina uz īsākām pastaigām ar elektrisko apgaismojumu un ieveidotiem celiņiem. Aggtelek ieeja ved līdz attālākām pazemes ejām, kur ir nepieciešams kabatas lukturītis un silts apģērbs, jo temperatūra tur ir konstanti 11 grādi. 30 metrus augstā un 125 metrus garā Milžu zāle tiek izmantota astmas ārstēšanai, un tajā ir neticami lielas stalaktītu un stalagmītu kolonnas.
Visa alu sistēma atrodas 20 kvadrātkilometru plašā Nacionālā parka Bükk vidū, un Alu muzejā var gūt priekšstatu par alu un parka vēsturi, arheoloģiskajiem atradumiem un bagātīgo floru un faunu karsta apvidū.
PUSZTAN (TUKŠAIS APVIDUS) HORTOBÁGY NACIONĀLAJĀ PARKĀ
Hortobágypusztan ir pilnīgi līdzens apvidus, kura platība ir 820 km² (nepilnas trīs reizes lielāka par Rīgu). Atrodoties šajā apvidū, var redzēt tikai bezgalīgu ar zāli apaugušu teritoriju, kas bagāta ar savvaļas un aizsargājamām puķēm, bet paceļot skatienu pret horizontu, izskatās, ka tas atrodas varbūt trīsdesmit kilometru attālumā.
Liela pusztan daļa ir dzīvnieku un augu rezervāts, kurā atrodas daudz aizsargājamo dzīvnieku un tipiskie ungāru mājdzīvnieku ganāmpulki, piemēram, ungāru pelēkās govis (to gaļa nesatur holesterīnu), sprogainās mangalica cūkas un aitas ar spirālveida ragiem, kā arī ungāru iemīļotākie dzīvnieki - zirgi. Šeit jau 300 gadus tiek audzēta zirgu suga Nonius.
Gani ik gadu deviņus mēnešus dzīvo pusztan kopā ar saviem lopiem. Jāšanas paraugdemonstrējumos viņi parāda savu izveicību, kā arī savu dzīvesveidu, un to, kā viņi ģērbjas un gatavo robustus - asās putras uz atklātas uguns.
Hortobágypusztan ir lielākais nepārtrauktais zālāja apvidus Eiropā, un tas tiek uzskatīts par unikālu paraugu, kā viens otram līdzās var pastāvēt cilvēks, flora un fauna.
SENO KRISTIEŠU APBEDĪJUMA KAMBARI PÉCS
Pécs ir šarmanta pilsēta Dienvidungārijā, kas jau 14. gadsimta vidū attīstījās par daudzkulturālu universitātes pilsētu. Pirms tūkstoš gadiem to dēvēja par Sopianae, un tā bija plaukstoša romiešu provinces galvaspilsēta un nozīmīgs pirmo kristiešu reliģiozais centrs. Līdz šim viņu apbedījumu vietās ir atrastas sešpadsmit ēkas, un arheologi nepārtraukti veic jaunus atradumus.
Skaistākais un nozīmīgākais atradums ir divstāvīgais mauzolejs, kur ir fantastiski sienu gleznojumi, sena krusta zīme un trīs sarkofāgi. Tālāk atrodas tā sauktie ”krūku izrotātie” apbedījumu kambari, kuru nosaukums ir cēlies no krūkas motīva, kurš tika atklāts sienu gleznojumos.
FERTŐ EZERS
Fertő ezers un apkārtējais slapjo augšņu apgabals ir Eiropas lielākais sālsezeru un slapjo augšņu apvidus, un tam ir liela līdzība ar sārmainajiem stepes ezeriem Āzijā.
Subalpīnā klimata un bagātīgās veģetācijas apvienojums ezerā ir padarījis apvidu ar tā 80 sāls kāpām par putnu paradīzi, kur ligzdo ap 200 dažādu sugu putni.
Teritorija 1979. gadā tika izveidota par Ungārijas otro nacionālo parku, kuru drīkst apmeklēt tikai un vienīgi kopā ar speciāli apmācītu gidu (pašā ezerā nedrīkst ne peldēties, burāt, nedz arī braukt ar vēja dēli).
Tā tuvumā atrodas vairākas piemiņas lietas no romiešu laikiem – peldvieta, ievērojams ceļa rādītāja stabs un akmeņlauztuves.
VĪNA APGABALS TOKAJ
Šis vīna apgabals simtiem gadu garumā ir apgādājis pasauli ar ”Vīnu karaļiem, karali starp vīniem”.
Vīnam specifiskā garša piemīt pateicoties minerāliem bagātajai vulkāniskajai augsnei, vēsajai rītausmai vēlā rudenī, kalnu perfektajam slīpumam, kas uztver saules staru atspulgu no upēm, un ilgajam rudenim. Kopā tie rada cēlo puvi (Botrytis cinerea), kas ir slavenā tokaj pamatā, Tokaji Aszú.
Vīnogu audzēšanu uzsāka valoņi, kas pārcēlās uz šejieni 13. gadsimta vidū. Viduslaikos tokaj tika izmantots arī kā ārstniecisks līdzeklis, un grieķu un amerikāņu tirgoņi to tirgoja visā pasaulē. Starp pamata klientiem bija ”Saules karalis”, Ludvigs XIV, Romānova cara ģimene un Romas pāvesti. Jau 1737. gadā tokaj kļuva par aizsargājamu tirgus preci, un šodien no jauna to aizsargā ES. Šodien vēsturiskajā vīna apgabalā atrodas 28 ciemati, kuru vīna dārzi aizņem 7 000 hektāru plašu teritoriju.
![[X]](/site/upload/2009/06/close.gif)

