![[X]](/site/upload/2009/06/close.gif)
RELIĢIJAS UNGĀRIJĀ
Katrā Ungārijas pilsētā vai ciematā ir vismaz 2 dažādas baznīcas – viena Romas katoļu baznīca, bet otra – protestantu, kas iedalās luterāņu un kalvinisma baznīcās. Līdz Otrajam Pasaules tur atradās arī kāda sinagoga, un šodien vietām var redzēt arī serbu – pareizticīgās un grieķu – katoļu baznīcas.
Reliģija skaitļos: divas trešdaļas iedzīvotāju ir Romas katoļi, 20% ir kalvinisti, 5% ir luterāņi un aptuveni 7% pieder citai ticībai.
Senie ungāri (magijāri) bija pagānu klejotāji un pielūdza dabas spēkus, nevis dievus. Viņi klejoja vairākus gadsimtus uz rietumiem no aziātu stepēm netālu no Urālu kalniem un kļuva par kristiešiem tikai tad, kad 10. gadsimtā viņi bija norāpušies no zirga muguras, mainījuši dzīvesveidu un izveidojuši kopīgu pilsētu Karpatu baseinā.
Mūsu pirmais karalis, István (Stefans, 975-1038), saprata, ka valsts eksistence ir atkarīga no pielāgošanās Eiropas kultūras videi. Par spīti tautas pretestībai, viņš pavēlēja visā valstī uzcelt baznīcas, un ar Romas un Venēcijas priesteru un mūku palīdzību viņš pievērsa tautu kristietībai. 11. gadsimta beigās karalis tika iecelts svēto kārtā, un viņa tūkstoš gadus veco kroni šodien var apskatīt Budapeštas parlamenta ēkā.
Šodien baznīca ir nodalīta no valsts, kura tomēr vēl sniedz tai zināmu finansiālo atbalstu. Kopumā visā valstī ir aptuveni 3 000 draudzes, un vairums no tām ir Romas katoļu. Taču ir vēl citas 11 kristīgās baznīcas, kuras pilnībā atšķiras viena no otras gan pēc tā, kā tās tulko Bībeli, gan arī ceremoniju ziņā. To vidū ir, piemēram, armēņu, baptistu, grieķu, koptu un citas. Dievkalpojumi parasti notiek ungāru valodā, reizēm latīņu vai kādā citā valodā.
Šodien Romas katoļu reliģiskais centrs atrodas pilsētā, kurā dzimis karalis István, kur viņš vēlāk tika kronēts 1000. gada Ziemassvētkos, un kura pēc karaļa vēlēšanās kļuva par valsts pirmo karalisko un reliģisko galvaspilsētu - Esztergom. Pilsēta ir arhibīskapija, un tās bazilika ir lielākā baznīca Ungārijā. Mums ir vēl 14 bīskapijas pilsētas, no kurām septiņas 11. gadsimta sākumā ir dibinājis karalis István.
Otrā lielākā reliģiskā grupa, kurai pieder katrs ceturtais ungārs, ir protestanti, kuri iedalās luterāņos un kalvinistos. Protestantisms visvairāk izplatījās 16. gadsimtā valsts austrumu daļā.
Kādreiz Ungārija bija valsts, kurā bija lielākais skaits Mozus ticīgo (judaistu) visā Eiropā. Jūdi šeit ieceļoja 14. gadsimta sākumā, kad viņi devās bēgļu gaitās no citām kontinenta daļām, un Ungārijas karalis deva viņiem patvērumu. Tirdzniecības pilsētās visā valstī vēl šodien var atrast viduslaiku sinagogas.
Otrā Pasaules kara šausmas visvairāk skāra Ungārijas jūdus, no kuriem lielākā daļa tika nogalināti. Šodien Ungārijā dzīvo ap 100 000 jūdu. Vairums sinagogu kara laikā tika nopostītas vai arī vēlāk tika pārveidotas par kultūras iestādēm. Budapeštā vēl joprojām atrodas skaistākā un lielākā sinagoga Eiropā, kas ir lieciniece tam, cik judaisma laiks Ungārijai reiz bijis bagātīgs un nozīmīgs.
Gan kristiešu, gan jūdu draudzēm ir savas institūcijas izglītības un veselības aprūpes jomā - priesteru sanāksmju vietas, skolas un dažādas kultūras, veselības un veco ļaužu aprūpes iestādes.
Šodien Ungārijā ir vairāk nekā 140 reliģiskās grupas un baznīcas. Saskaņā ar ungāru likumu, pietiek ar 100 cilvēkiem, kuri ir vienisprātis par grupas garīgo saturu un formu, lai varētu izveidot un reģistrēt baznīcu. Bez Ungārijas četrām lielajām baznīcām ar vēsturiskām saknēm ir vēl vairāk nekā divdesmit citas lielas reliģiskās grupas, piemēram, budisti, hindi, krišnaīdi, musulmaņi un saientologi. Vēl ir arī ķeltu wicca grupas, šamaņi un pat arī raganu kopiena ar 150 locekļiem.